Atbildēt pie šī temata 1 lapa no 5 lapām pavisam
Iet uz lapu 1, 2, 3, 4, 5  Nākošais
Man reiz bija... (auto)
Autors Ziņojums

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs Man reiz bija... (auto) 
Par telefoniem topiks bija, par masinam neatceros... es saksu, jus turpiniet! naac

 

98. gada noliku tiesibas, dabuju teva veco mazdu, 626 coupe 2.0i, vizinaju meitenes, klausijos muzonu, pa 2ls vareja aizbraukt uz saulkrastiem, kur comam daca bija, un atpakal uz rigu. masinai tik regulari ella bija japielej un jamauc. dargakais remonts izmaksaja 40ls, kad izbeidzas lodbalsts, bremzu trumulis un kaut kas tur vel. gaja labi, degvielu tereja maz, neluza nemaz.

 

pec kada gada mazda joprojam bija uzticama, bet ne ipasi cienita, un ellu bija japielej ar vien biezak, rumbulas placi tika iemainita pret pirmo pasa izveletu auto- Volvo 480, patika ka izskatas. izbraucu. patika ka ruc. melns, smuks ar 1.7 Renault motoru. tomer izradijas baigais mesls, loti nestabils uz cela, visu laiku kaut kas sabojajas, dzinejs raustijas, regulari nevareja pielaist. kad aizvilka uz servisu, tad, protams, pieleca. ik pa laikam sabojajas kaut kadas detalas, ko vareja nopirkt tikai par desmitiem latu un tikai dilercentra. ella, protams, ari bija regulari japielej, ko kada bridi palaidu garam, saka motors klabet. samainiju sales, izgaju tehu un ar 600Ls piemaksu iemainiju pret savu pirmo Alfu

 

ar so auto tiesi pirms 10 gadiem sakas Alfa Romeo  alfavirus tikko no Vacijas ievesta 1.3 Imola, nosedinata uz vedera, ar 16" Borbet diskiem, spoileriem, luku, sporta salonu, loti patika. bez ipasam problemam nobraucu kadus 2~3 gadus, piedalijos visos iespejamajos setas macos, dragreisos, gonkas kartinga trases utt. masina visu iztureja, vienreiz tikai karbai sinhronizatori tika nomainiti, bet tas nebija uz ilgu laiku, saka jau driz atkal kraksket. tad ieluza grida celot uz domkrata un motors tads svakaks kluva... pardevu par 700ls

 

jo baigi gribejas GTV. taja laika Riga bija divas tadas masinas. si sarkana 97. gada bija pirkta jauna Brivibas ielas Fiat salona un tiesi taja bridi bija kluvusi lieka pirmajam ipasniekam. vienojamies par savsatrpeji loooti izdevigu cenu, atdevu savus 700ls lizingam ka pirmo iemaksu un braucu ar savu sapnu auto. toreiz dzive sakas pa istam, 150zs motors, adas salons, kondicionieris un dizains ka ferrari. uz pirmo italu auto entuziastu tiksanos gan netiku, ja pa celam nobira sajugs. laika gaita bira vel sis tas, bet kopuma pieredze bija loti laba. tikmer darba biju pacelies, tiku pie pirma dienesta vaga, 2004. gada so pardevu Edam

 

dienesta vagis nejausas sakritibas rezultata bija divgadigs Sportwagons. viss jau butu bijis labi, bet masina bija tikko no remonta, kura labak nebutu bijusi... tai lida ara dazadi pecavarijas defekti, garantija ari bija beigusies, bija gruti argumentet direktorei, kapec vajadzetu kartejo reizi izmest 200 latus par stures iekartas remontu, vel tik pat par piekari utt. tapec masina tika iemainita pret jaunu Skodu ar Aon uzlimem uz saniem



Skoda ka Skoda, erta, liela, leta, praktiska, uzticama, bet man nepatika... un paliku bez Alfas. bet ne uz ilgu laiku, jo kaut ko tomer gribejas

 

2005. gada par letu naudu nopirku tikko no italijas ievestu QV spaini, savedu kartiba tehniski un vizuali, un keros pie sportiskiem uzlabojumiem, amisi, atsperes... trasites gaja labi, piedalijos pat kaut kados sprintos, bez ipasiem rezultatiem, alfistu gonkas gaja labak, kartinga trases masina bija loti atra. darba biju ticis pie lielakas algas, bija dienesta Skoda, laiks realizet nakamo sapni. spaini pardevu j.k., kurs ar to brauc joprojam

 

melna 3.0 V6 GTV ar Aero paku un visam iespejamam ekstram + patikamiem iepriekseja ipasnieka uzlabojumiem. joprojam uzskatu, ka ta bija labaka masina, kas man bijusi. masina bija vasaras un brivdienu vagis, tureju speciali noireta garaza. biju aizbraucis pavizinaties pa Austrijas alpu celiem, pa vacu bani atvilku pilnu pulksteni (260+ km/h) un paskrejos ar dazadiem vacu banu monstriem. tad mainiju darbu, pazaudeju dienesta Skodu, bet negribeju ar so auto braukt ikdiena un ziema, pardevu AMV

 

Mustanga nopirku tikko no Sveices ievestu 2001. gada 3.0 V6 166 manuali ar pilnu "kozu rozu", aprikoju ar Bilstein amisiem un braucu gandriz tik pat kruta ka ar GTV tikai elegantak. masinai bija loti interesanta krasa, zali peleka metalika, otru tadu neesmu redzejis, saule izskatijas fantastiski labi. tobrid domaju, ka nav labakas Alfas un masinas vispar par 166, liela, erta, tai pat laika atra un sportiska, lietuvas Kacergines trase nobraucu ne sliktak par pasiem leisiem ar visadiem sportiskakiem autiniem. tika nobraukti ari gari gabali pa eiropas baniem, tiesi tur ta masina jutas vislabak. velak pardevu vienam lv dzivojosam kubietim, kurs vinu 2x noskila, otraja reize neatgriezeniski.

 

tomer ar 166 trase isti forsi nebija, bet braukt gribejas, radas ari sapnis par dalibu nacionalaja klase un izdomaju, ka 2l 8v 155 bus ista dela, samekleju vacija piemerotu masinu, atvedu un saku tunet, sanaca, manuprat, loti labi, lai ari lidz istajam sosejas gonkam netiku. toties tika braukts dazadas alfistu trases dienas un gonkas, gan musu pasu, gan lietuva, igaunija un ari somija. skatoties atpakal skaidrs, ka ta bija pareiza izvele. pardevu TheCat, jo gribejas darit visu to pasu, bet ar pakalpiedzinas Alfu.

 

2008. gada sakuma par krizi neviens vel nopietni nedomaja, lietas gaja griezdamas, tiku pie karteja dienesta vaga, daudziem un sev pasam par parsteigumu tas bija gandriz jauns 3. serijas BMW. loti laba masina, tika speciali izveleta ar klasisko 6 cilindru dzineju, rokas karbu un m paku, jo tiesi tadam jabut bmw.

 

ta pasa gada septembri aizbraucam ar j.k. uz limbaziem apskatit vienu skuniti stavosu, neejosu 2.0 TS 75... nopirku! motivaciju tagad gruti atcereties, jo bija redzams, ka srots baigais un bus roka japieliek, bet lai ka tur ari nebutu, ar to bridi sakas jauna lappuse mana auto muza, transaxle Alfu lappuse, kas turpinas joprojam. 75 tika dabuta braucosa, pieradits, ka trase ta ir atraka par jebkuru moderno laiku Alfu, un ziema nav lielaka kaifa ka ar 75 izgazt pa kadu ledus trasiti. pardevu TheCat, bet vinam nepatika, nopirku atpakal, tagad gaidu sniegu.

 

tas vispar razigs gads bija, pasas gada beigas vel paspejam sievas Ibizu pret 96. gada 155 FL iemainit, laba masina, joprojam ripo, tris gadu laika gan nobraukusi tikai nepilnus 30k km. ik pa laikam ar to izmetu kadu likumu, katru reizi patik, gan braukt, gan uz vinu skatities.

 

Spider mana ipasuma nonaca pavisam nejausi, apzinati 916 bundzu ar 2l dzineju nekad nebutu izvelejies, bet coma rudens piedavajums bija tik salds, ka nevareju atteikties. domaju, pardosu, kaut ko nopelnisu. figu, rudeni tadas masinas neviens neperk, pienaca pavasaris, izbraucu un pardot vairs negribejas. pec brauciena uz Alfa Romeo 100 gadu svinibam Italija kluva skaidrs, ka ta ir masina, kas paliek. saprast, kadas ir sajutas silta julija vakara izbraucot valeja autina, var tikai tie, kam tads ir bijis.

 

Novanta man vienmer patikusi ar savam tirajam linijam un kantainajam formam, tai pat laika ta ir loti eleganta masina. konkreta ir ar izcili saglabajusos virsbuvi un maksimalo aprikojumu, busso V6, nevareju nenopirkt... pagaidam joprojam risinas masinas glabsanas darbi, gaida dzineja remontu, bet domaju, ka pavasari bus atkal ielas!

 

sis vasaras beigas saklausijos, ka busot otrais krizes vilnis. padomaju, paskaitiju, parekinaju un sanaca, ka nav jegas turpinat braukt ar bembi. pardevu un par atlikuso naudinu panemu pirmo dizeli sava muza, nu neko, joprojam braucu un priecajos, iet labi, izskatas zolidi, un nauda paliek macina.

 

redzes ka talak ta lieta attistisies, bet gribas melnu Abarth love naac



Pēdējoreiz rediģējis elbee Wed Jan 04, 2012 3:44 pm; pavisam rediģēts 5 reizes
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Aahahahahaaaa. Labais! super
1) Sākšu laikam ar pirmo dranduļetu manā autobraucēja dzīvē: Opel Kadett 1.3 SR jeb "sudraba bulta". Recaro sēdekļi, milzīga lūka, lietie diski... Kolosāls autiņš ~95.-96. gadam! yo Pirkts tika, kā tagad atceros, par 1800 amerikāņu rubļiem. Iespaidi vislabākie. Gāja lopā (kamēr dzinējs neizturēja sacīkšu režīmu), tam laikam izskatijās lieliski, utt.


2) Nākamais bija DAUDZ nopietnāks ātruma rīks. Pirmais manā mūžā ar turbomotoru un ādas salonu un klimatkontroli. SAAB 9000. Šo ĻOTI gribējās. Nu tā, ka acīs cērtās. Pēc pirkšanas izrādījās, ka šis ir, iespējams, visvairāk kontus un kases tukšojošais transporta līdzeklis, kāds man bijis. No klimatkontroles radiatora līdz turbīnai - pamazām slīgu parādu verdzībā. Bija skaidrs, ka mums jāškiras.
Ā, šis bija arīdzan pirmais četrriteņu braucamais, ar kuru tika veikti puslīdz nopietni treniņi šķērsām līkumos likšanai pa granti/sniegu/ledu...


3) Ilgāku laiku tika ekspluatēts dienesta Nissan Prairie Pro. 2.0 twinsparks. Jā jā! Divas sveces uz cilindru! Ja pareizi atceros, tad šim bija 140Zs or so... Gāja lopā. Bet visādi citādi - rijīga miskaste, kura pamazām padevās un pārstāja pretoties korporatīvo autovadītāju iznīcinošajam spiedienam.


4) kaut kādā brīdī laikam prāts aptumšojās pavisam un tiku pie Omega A ar 2.0 dzinēju un automātu. Reāls mēsls! shura Gāja bojā, Tīnūžu ātrumposmā, pie Kranciema krustojuma pārlocot kādu neuzmanīgu SAABu uz pusēm.


5) kārtīgi uzpīpējot vatētā segā ietītus salātus, braucu uz Liepāju pakaļ Audi 100 turbo quattro. Pilnpiedziņas barža ar mehāniskiem bloķiem (lasi: brauc tikai un vienīgi taisni, bet toties ļoti stabili. Kad tomēr ar 47x izvingrotu scandinavian flick tika iemests slīdē līkumā, varēja turpināt iet šķērsām arī taisnā posmā kādus 200 metrus shura). Degvielu rija trakāk kā 159 V6 Q4 un †ā īsti nekad negāja. Šādu vairs nekad negribētu down


6) kaut kur tur pa vidu uzradās arī blusa, ko joprojām ļoti cienu kā pocket rocket. Suzuki Swift 1.3 GTi. Pabraukājām, pārdevām. Viss labi.


7) bija skaidrs, ka turbo tomēr vajag. Un SAABi man vienmēr patikuši. Tā tiku pie bēdīgi slavenā 9000 2.3 HPT. Šis gāja ļoti labi. Galvenokārt tādēl, ka kāda no septiņdesmit sešām caurulītēm ap turbo saimniecību bija zaudē∆usi hermētiskumu un dažbrīd deva tādu pārspiedienu, ka spiediena mērītāja rādītājs sekundes laikā aizlēca līdz galam, pāri sarkanajai zonai. Sajūtas, it kā šim priekšpiedziņas brīnumam būtu kādi 3000 zirgspēki... Šis ņēma nelabu galu Wink


Cool nākamais bija auto, par kuru joprojām nebeidzu jūsmot. Kluss, mīksts, ērts, savam laikam pietiekoši glīts. Par bedrainiem ceļiem neko nezināju. Tai pašā laikā nebija pārāk ļodzīgs un šo varēja šad un tad padriftēt. Opel Omega B v6 jeb "Oga Taxi". Pateicoties nez kā eļļas kanālā nonākušam skrūves galam, noveda īpašnieku līdzbankrotam, sirmiem matiem un paniskām bailēm no V6 dzinējiem. shura


9) pēc šī nāca riktīgs spainis, par kuru lepojos vismazāk. VW New Beetle vai "pidarwagen". Pārdots... pirmo reizi ever... bez mīnusiem! Smile Uzturēšana maksāja kapeikas. Negāja, rija benzīnu un visiem bija skaidra vadītāja orientācija, kad pie stūres sēdēju es gejs


10) Tad beidzot šīm muļķībām tika pielikts punkts. Pirmā Alfa, no kuras, kā izrādījās, atpakaļceļa vairs nav. 166 2.5 V6. Diezgan pamatīgi nojāta. Tomēr, ņemot vērā, ka uz to brīdi Latvijā piedāvājumā bija ~3 gab. 166-tās un šī bija vienīgā ar spīdīgajām ieplūdes caurulēm zem motora pārsega, tad nācās ņemt. Šī arī līdz šim vienīgā Alfa, kuru izdevās cik necik nesāpīgi pārdot naac Un šī bella apskaidroja vēl vienu lietu. 2.5 ir nekam nederīgs dzinējs. Degvielu tērē kā 3.0 un iet kā 2.0 Smile Vismaz 166 noteikti.


11) Tad maisam gals bija vaļā. Lai arī bija uzdevums pirkt JAUNU automašīnu, tomēr gala rezultātā, jauna peugeot vietā, dabūju 156 FL SW Selespeed. ~3 mēnešus vecu. Šī auto liktenis laikam visiem nu jau zināms un īpašus komentārus neprasa. Cool


12) ...uuuuuuun sen lolotais sapnis piepildās! Ar apdrošinātāja "If..." gādību, abi ar elbee lecam lidmašīnā un jau nākamajā pēcpusdienā no skaistās (muahahahahaaa) vāczemes, caur ne mazāk skaisto Poliju, dzenam mājās Pelēci jeb 156 GTA. Šo derētu pārdot. Bet, tā kā pirkt to neviens negrasās, tad ir doma pamazām skrūvēt izpriecām pa trasītēm. Wink


13) 2008. gada nogalē nospīd megapiedāvājums 159 3.2 Q4 Q-tronic. Galīgi jaunai, ar visām garantijām, utt. Nevarēja neņemt. Tad nu ņēmām arī. Smile Sieva (un arī es šad tad) brauc ikdienā. Lietojam arī nedēļas nogales izbraucieniem pa Latviju un ne tikai. Ērti braukt, stabili iet, smuki rūc un izskatās. Trasē gan nekam neder, bet who cares? Smile Šķiet, ka ar šo brauksim, kamēr itāļi nesaņemsies pagatavot jauno Giulia. Šobrīd, kopš noskaidrojās aptuvenās cenas Range Rover Evoque un fakts, ka Giulietta tomēr neizraisa tirpas pār muguru, citu variantu nav.


14) aizmirsu, ka šāds braucamais man vispār ir bijis shura Renault Megane Classic 1.6 automatic. Ņēmām, jo bija praktiski jauna. Un ar automātu. Kā pakaļas pārvietojamais posmā Salaspils - Rīga kalpoja tīri labi... bet, no otras puses, arī elektriskais vilciens kalpo tieši šādā veidā. Šo arī mistiskā kārtā izdevās pārdot par ļoti labu naudu. No kurienes arī izriet secinājums: jo draņķīgāks spainis, jo vieglāk un dārgāk to iespējams pārdot naac


15) kā izrādās, tad 13. punktā aprakstītais scenārijs tomēr nepiepildījās. Citi varianti, inkasācijas busiņa izskatā, ir vienmēr. 159 Q4 2012. gada pavasarī iet bojā sadursmē ar bruņotu inkasācijas busu Kr. Barona un tās tur mazās (akas?) ielas krustojumā. aiwa Pirmo reizi mūžā policists momentā, turpat uz vietas, secina, ka es neesmu ne pie kā vainīgs un palaiž mājās. Nu labi, ne mājās, bet uz evakuatora kabīni, lai dotos uz Autofficina. Secinājums: es, Alfa Romeo un transportlīdzekļi ar bākugunīm pilsētas centrā, ir bīstams kokteilis...
Kā zināms, 2012. gadā, tieši tāpat kā 2014. gada vidū, no Giuliām nav nekādas smakas. Tādēļ, pēc ilgām mocībām un prātojumiem, tiek noslēgta tīra aprēķina laulība ar... Volvo V60.
Apmēram šādu:

Demo auto (lasi: labāka cena), gandrīz jauns (lasi: lētāks kā nullīte, bet ar gandrīz pilnu garantiju), vagons, dīzelis, automāts, piebāzts ar gandrīz pilnīgi visu, ar ko to auto var piebāzt. Šobrīd noripojis 60k km pa dažādu valstu dažādiem ceļiem. Ērts, izcili ekonomisks, iet labi, ar ļoti labu otrreizējā tirgus vērtību (kuram latvietim gan negribas volvo universāli ar ekonomisku dīzeli, ādas salonu un automātisko kārbu?!). Nekādu sajūsmas trīsu neizraisošs gan. Tādēļ esmu priecīgs, ka varu nu jau kādas vairākas nedēļas spridzināt ar Nr. 12.
Turpinājums noteikti sekos Wink



Pēdējoreiz rediģējis Oga Sat Jul 05, 2014 10:30 am; pavisam rediģēts 1 reizi

_________________
Alfa Romeo Spider S3
Alfa Romeo 156 GTA
Maserati Quattroporte V Automatica
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ) Apmeklēt lietotāja mājas lapu

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  




Pēdējoreiz rediģējis jansons Sat Aug 10, 2013 6:20 pm; pavisam rediģēts 1 reizi
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
1. 1978. tika noliktas tiesības un sākās mana braukšana vaz 2011 - nebija gluži mans, bet tika lietots
kāds nu bija tāds bija


2. 1982 vai 1983 gadā tieši tāds pats balts vaz 2011
3. 1986. VAZ 2108

4. 1993. alfa romeo sprint


5. alfa romeo sprint grand prix


6. 1995. gads 1985 gada audi 200 Q


7. mazda coup


8.  audi 90 Q


8. alfa romeo 156 2,5


9. lex 250 is


10. AR bertone


11. AR 155 Q4


negribas domāt un motivēt pirkumus
atmiņas par visiem labas
VAZ - kā nu tajā laikā bija tā bija, izvēles jau nebija Smile bet kalpoja godam
Audi un vēl Q posmam dzīvē ir jāiziet katram latvietim Smile
Alfas tie ir emocionāli pirkumi un tur neko nevar darīt vienīgi melnais sprints bija mēslu mēsls, bet tāpat man viņas iepatikās
NEvienu auto neesmu sasitis, 5 auto esmu pārdevis, jo man kāds teica- vai negribi pārdod SmileSmileSmile
Visdīvainākais pirkums - 200 Q, biju bez auto, braucu taksī, izbraucu cauri rīgai un galā jautāju vecim  - pārdot negribat ? viņš bezšaubām gribēja SmileSmile par auto labākās atmiņas, vienīgi tracināja nestrādājošais klimats un logi necēlās SmileSmile bet arī par to man viens čalis pajautāja - pārdot negribi ?



Pēdējoreiz rediģējis arba Mon Jan 02, 2012 11:21 pm; pavisam rediģēts 1 reizi

_________________
es atgriezos 3 x
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
paložņāju arhīvā un atradu dažas bildes
no oriģināliem SmileSmile
elbes 480, fonā mans 90

un jau publicētais sprint



_________________
es atgriezos 3 x
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Es lasu un saprotu, ka man nav daudz ko pastāstīt, taču kā daļa no foruma vēl no tiem laikiem, kad bija tikai iauro sadaļa "itāļu auto" jūtu nepieciešamību pēc pēc šīs četrriteņu grēksūdzes.
Kā jau kārtīgam puikam man vienmēr patikušas mašīnas un tā man Ome uz kādu no dzimšanas dienām (laikam 24.) uzdāvināja auto - es biju noskatījis mana darba kolēģa melno bīmeru, zināju, ka viņš to čubina un uzpasē un man tika iedota ļoti laba cena - 2000 USD par ļoti labā kārtībā esošu sedanu. Gadu lēju tikai degvielu, tad mainītu tikai eļļu, lampiņas un bukses:



Tad man tas auto šķita par rijīgu (2,5 litri tomēr) un es paralēli iegādājos savu pirmo par savu naudu pirkto auto - dīzeļa pasātu universāli bez turbīnas! Kaifa nekāda, bet praktisks maita. Tas arī bija vienīgais no tā auto:



Kādā prāta aptumsuma brīdī ļāvos domai par glītu veco laiku auto un tika iegāats šāds Ford Granada. Izskats man patika, bet restaurēsanas darbi nevedās un beigu galā tas ņēma nelāgu galu Kuusakooski dzelžu kaudzē:




Pēc samērā ilgām pārrunām pašam ar sevi, pārcilājot iepriekšējo auto plusus un mīnusus nonācu pie savas Alfas - tanī pašā iauto forumā iepazinos ar Arbu, Elbee, Ogu, Presto, Edu un lūdzu padomu, kaut jau skaidri zināju, ka vēlos AR 156, taču tās sarunas mani zināmā mērā iedrošināja. Un tad manā īpašumā nonāca Azuro Fantasia krāsas (zaļi zila, nu forša krāsa ar vienu vārdu sakot!):



Sievai tanī laikā bija lielisks darba zirgs. Tiešām jūtu sentimentu to auto atceroties - Mitsu Lancer. Kad AR nevarēja dabūt dziesmā tanī salīgajā ziemā, kad termometra stabiņš nokrita līdz gadsimta aukstākās temperatūras atzīmei - mīnuss 28°C, mitsu pieleca no pusapgrieziena un ar vadiem varēju piešķilt AR. Nebija ērta un salons skaļš, bet savu darbu darīja ļoti labi un degvielu nerija un remontos neprasīja gandrīz ne nieka:



Tad uzņēmuma, kurā strādāju vadība nolēma pārstāt ekspluatēt manu auto darba vajadzībām (braucu gan tikai es pats, protams) un vadības izvēle krita uz Skoda Roomster. Man patika, jauns auto, pirkts tikai un vienīgi man (atkal braucu tikai es pats). Tas man ļāva pārdot abus auto (AR un Mitsu) un nevākt hlamu pagalmā Smile



Kopš kāda laika ģimenē lietojam Volvo - šī iemesla dēļ tieku nedaudz apsmiets forumā kā vecs perdelis Very Happy



Auto man patīk, neprasa daudz, D5 dīzelis, ērts, kluss, pilns faršs. Pirms iegādāties šo lauzām šķēpus starp Mitsu Colt, Mitsu Lancer (abi jaunie modeļi) un Fiat 500 (arī jauno), bet virsroku ņēma dažādi sievišķigi pieņēmumi par auto (šis tomēr ir kundzes auto) - krāsa, salona krāsa, materiāls, automātiskā kārba u.c.



Pēdējoreiz rediģējis Trax Tue Jan 03, 2012 9:50 pm; pavisam rediģēts 1 reizi
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ) Sūtīt e-pastu

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Mans pirmais auto bija balta 1984. gada Honda Prelude. Mašīna ļoti patika, gāja labi, bet remonti bija padārgi un tā šausmīgi rūsēja. Pēdējais arī bija galvenais iemesls, kāpēc vienā brīdī nācās tikt no tās vaļā.



Nākošais auto bija maiņas ceļā iegūta zila 1984. gada Honda Civic CRX. Ar šo auto visu laiku kaut kas nebija labi, lūza, plīsa un negāja. Pabraucu diezgan īsu laiku un tiku vaļā.



Tā kā iepriekšējais auto bija bieži remontējams, paralēli tam lietoju 1986. gada Mercedes Benz 190. Auto bija interesants kaut vai ar to, ka bija aizmugures piedziņa un ziemā braukšana bija savādāka nekā līdz tam ierasts. Nu un arī tas tēmeklis visu laiku haubes galā Smile Auto piedzīvoja nelabu galu, kad vienā rītā stāvot korķī uz Vantinieka klāt pienāca gājējs un teica, ka "jūsu auto laikam deg". Izkāpjot ārā tika konstatēts, ka deg gan, tika saukti ugunsdzēsēji un mēģināts dzēst ar apkārtējo palīdzību. Korķis laikam bija pa visu Pārdaugavu. Smile



Nākošais auto bija 1991. gada balts Nissan Sunny. Auto nebija gluži mans, bet tika bieži lietots, jo CRX jau bija prom, bet nākošais vēl nebija iegādāts. Tieši kā auto ne ar ko īpašu atmiņā nav palicis. Ar piedzīvojumiem ap auto - tas gan bija. Šo auto man nozaga 10 minūšu laikā, kamēr biju iegājis veikalā. Atpakaļ es viņu dabūju pēc pusotras nedēļas, bet tas laika sprīdis bija diezgan jautrs, sapazinos ar virkni dažādiem impozantiem ļaudīm Smile


Pēc tam sekoja 1988. gada tumši pelēks Volkswagen Golf II. Auto bija ar galīgi melniem stikliem, 1.8 motoru un gāja vienkārši zvērā. Tieši ar šo auto arī tika sadarītas visvairāk muļķību visā manā līdzšinējā autobraucēja karjerā. Jūra bija līdz ceļiem. Braukts tika kur un kā gribēts, pofig aizlieguma zīmes, pofig promiles, pofig pludmale, utt., utjpr. Rezultātā šis auto arī dabūja ciest. Vairākas reizes tika nošķilts, tika lekts no kraujas un darīts vēl nezin kas, bet joprojām gāja zvērā. Tika pārdots kaut kādam LLU studentam Jelgavā.



Kā nākošais bija 1994. gada Saab 900. Baigi patika, šķita tāds elegants un muļķības darīt ar tādu vairs īsti tā kā negribējās Smile Viss patika, nobraucu kādu laiku, bet tad sāka jukt nost viss pēc kārtas un nolēmu pārdot. Pirkt pieteicās viens paziņa, es piekritu, bet no tā laika ar paziņām cenšos darījumos neielaisties.



Kādā vasaras dienā man piezvanīja Jansons un pajautāja, vai negribu vienā pasākumā uzpēlēt dejas. Es piekritu un vienā augusta sestdienas rītā pie manas mājas piebrauca buss ar tumbām, kuru šoferēja Oga. Mēs braucām uz AROMS 2005. Mazirbē. Tur es saskatījos uz Alfām un nākošajā pavasarī kā viena no mašīnas izvēlēm jau bija arī Alfa. Beigās sanāca tā, ka tieši Alfu es arī nopirku - tā bija 2000. gada sudrabota 156 SW ar 2.4 JTD motoru. Mašīna man kalpoja visilgāk no visām līdz šim brauktajām mašīnām - veselus 5-arpus gadus. Tajā mierīgi varēja salikt visu diskotēku ar tumbām un gaismām Smile Vienā brīdī dabūju mainīt turbīnu, bet visādi citādi man tā mašīna patika. 2011. gada pašās beigās Alfa tika pārdota.



Tā kā Alfa tika pārdota burtiski tikko, šobrīd esmu bez auto. Ir zināmas cerības, ka līdz nedēļas beigām tas tiks labots, bet par to kaut ko konkrētāk teikt pienāktos tad, kad tas tiešām notiks, tāpēc pagaidām režīms PAUZE... Smile

Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Ja jau visi, tad es ar.

Pirmais auto ar kuru tika veikti pirmie izbraucieni meitās Skoda 105S, auto ar motoru pakaļā, 1 litra tilpumu, uberlabu komfortu pēc žiguļa un jauna auto smaržu (auto bija 91, a viss tas notika 94 gadā)


Līdz pirmajam īsti manam auto vēl bija momentāli dažādi auto, bet neviens tā īsti uz ilgu laiku.

Mans pirmais oficiālais īpašumā esošais auto MB s380. Tiku pie tā vēl 2 mēnešus pirms tiesībām. V8 ....... 210km/h . ... spole līdz 100metriem shura

Kad tika konstatēts, ka eļļu ēd vairāk par benzīnu tika samainīts pret ideālā stāvoklī esošu Opel Ascona (Cik nu Opel var būt ideāls shura )

Tad šis auto tika samainīts pret MB w123 ar 2.3 pļitu un 4 manuālo kārbu, brūnā nemetālikas šokolādes krāsā un ar gaiši bēšigu salonu  :luudz dievu:  ar šo auto tika siera salocīta uz pusēm, a ar mersi, pēc  stūres pastiprinātāja siksnas noņemšanas, varēja braukt. Bet kopš tā laika sprādzējos vienmēr. Jo iemaucot uz 60 siermobīlī no zobiem izkrita tik cigarete - ja nebūtu piesprādzējies droši daudzas ribas būtu salauzis, jo bija 'športa''stūrīte

Iepriekšējais auto nonāca pie Harja šrotā, tika iegādāts gibrīts MB coupe ar 3L dīzeli, šausmas - negāja necik, salons aprikožu krāsā, kas tagad skaitās modīgs. Pilnai koka salons utt. Šo auto mentu bobiks sadauzīja sānos, kad gaidījām iespēju apgriesties Mad


Nu ko - tālu nemeklējām C280  vecais labais benzīnieks, kas iet 227km un rāda fakučus uz štrāses pret A8

Tad tika iegādāts uz laiku monstrs, 6.2 diesel, bet ar beigtu kārbu, kas beigās tika atdots pārdevējam atpakal

Tad saistībā ar darbu  Ford transit

Tad līdzīgs tik daudz vecāks, ar šo es sapratu teicienu: Lai vai kāda šaize, bet ar Fordu tiksi mājās... ne reizi nepaliku uz ceļa, varbūt dēļ tā, ka bija visi instrumenti līdzi :hvz: Party buss , vai saukts par Škirbusu

Siermobīlis - konstanti pilsētā 10L uz simts, pie regulāras kravas vešanas lūst pakaļējie lonžeroni

Tad sekoja benzīna un nekomforta aparāts, kuram razdatka nāk kopā ar kārbu emo

Pajero tika iemainīts pret vienu no dzīvē labākajiem auto: Alfa Romeo 164 TS 2 litriņi, laime ne auto - dinamisks, ekonomisks
Salons platumā ir tikai par vienu cm šaurāks kā e23, standarta diski, nekas ekstra - ja neskaita pēc nopirkšanas ilgi meklēto nesaprotamo saldo smaku salonā, kas izrādās pievemts pakaļējais benkis - smaku neizdevās izdzīt 1/2 gadu līdz tika nolemts pieiet ekstremāli - tika sarīkoti pasēdēšanas vakari ar atļauju pīpēt salonā 4 cilvēkiem un kūpinot govsūdkociņus - pēc 4 vakaru ento cig paciņu nopīpēšanas un 7 veidu kociņiem smaka bija kā ar roku noņemta.
Auto tika pārdots cilvēkam, kas centās sastādīt ātruma rekordus rīga- alūksne.

Volkswagen Passat Coupe  


Tad bija posms, kad iztiku, bez sava auto - darbā bija Partner kādi 4 gab nomainīti, gan jauni gan diesel gan benzīn


gan Boxer
 
Tad nāca laimes epopeja ar super monstru 5 litri V8, konstanti 18 l, vai ceļš vai pilsēta vai mežš
Tad chevrolets tika iemainīts igaunim pret 67 gada linkolnu, kuram nebija necik rūsas. 8.6 litri big block

Ferrari copija 328

Fiero

Geo storm
 
Pontiac Sunfire
 
Chrysler Town&country
 
Chevrolet Tahoe

Pontiac Montana

Un tad šīs dienas laime Alfa Romeo 146 Die$el
 
Baigi gari sanāca un uz beigām sanāca slinkums rakstīt komentārus



Pēdējoreiz rediģējis MAD_DOG Sat Feb 22, 2014 7:41 pm; pavisam rediģēts 4 reizes
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
1991 gadā nomira tēvs un palika mantojumā ИЖ КОМБИ. Sarkans un skaists c

1,6 L 75 HP. 7 vietas (ja 2 sēž bagāžniekā). Mašīnu centos ķūnēt un labot. Pats nomainiju amortizatorus, vnk tāpēc ka bija c Centos noregulēt karburatoru, bet savāca tikai sliktāk Laughing utt Bija pat plāns tur kaut ko izvīlēt lai iet vēl labāk, bet nu kaut kā nesanāca. Mazliet arī apnika. Pēdējos 2 videnes gadus uz skolu ar kājām negāju :8
Pirmā avārija – nozīmējos lauku disenē un līkumā aizbraucu taisni – priedē... shura
Buferi iztaisnoja, spārnu nopirku, lampas bija krājumos. Nokrāsoja tā, ka krāsa nebija pat līdzīga.

Nu bet Dievs bija žēlīgs un vairāk nopietni neavarēju. Saņēmu tikai kādus 10 “pēdējos brīdinājumus” par braukšanu bez tiesībām + 3 protokolus par to pašu 45. Par TA neatceros, bija reizes kad vnk vajadzēja aizbraukt uz vietām kur TA veči plēguroja un to talonu iedeva par 0,5 litru.  Mašīnu beigās aizsūtiju uz laukiem. Īstenībā būs jāpaskatās kur tā tagad ir shifty


Tad uzreiz pirmā importa mašīna. Ford escor 1,3. Balta ar 5 durvīm. Numuru atceros - BP 1815
Bildes, loģiski nav, no inetiem:

No ievērojamākajām extrām jāpiemin smuki kalpaki, plānas drēbes sēdekļu pārvalki, un papildus HELLA lukturi kā arī mells spoileris priekšā (kuru nolauzu) un uz bagažnieka (kurš nopuva). shura
Mācījos Jelgavā LLU, un pēdējos 2 kurus braucu uz skolu. Nodarbojos ar nelegālo pasažieru pārvadāšanu shura , bendža maksāja 0,20 Ls/L. Paņemot vismaz 2 pasažierus varēja samaksāt par bendžu + nopirkt 2 aliņus. IDEĀLI !
Mašīnu atkal aizsūtīju uz laukiem. Pēc pāris sīkām avārijām un rūsas uzbrukumiem viss bija labā kārtībā, lai gan jāatzīst, ka ievērojami sūdīgākā nekā tad kad tā mašīna nonāca manos nagos. Aaaaa, radiomagnetolas gan man tur Jelgavā pie kojām kādas 3 nozaga. Mad

Sāku strādāt un 98 gada sākumā no 3 algas nopirku Ford SCORPIO.
2,8 V6 GHIA yo Bildes nav, šī ir līdzīgā krāsā, manam tik vēl bija tādas pelēkas plastmasas uzlikas uz durvīm

Ar to vāģi viss, pilnīgi viss bija slikti. Tecēja visi šķidrumi no visām vietām, karsa, sala, nedzesēja, neventilēja, gļukoja un rūsēja emo
Pārdevu (par kapeikām, loģiski) 2000 gada sākumā, kad man piešķīra pirmo dienesta mašīnu – volvo 850
2,5 l atmosfēriskais motors + rokas kārba + wagooons. Fočenes ir, bet nav skanera emo tāpēc atkal bildes no ineta krājumiem.

Manam bija mazliet citas formas lietie diski, bet nu tā 1:1
Degviela joprojām bija lēta(atceros, ka 70 l bāka nemaksāja 20 Ls) un pat tā man nebija jāpērk par savu naudu, tāpēc tā mašīna man ļoti patika. Baltkrievijā bija vnk ideāli. Vācijā reiz 70 litru bāku izbraucu tukšu uz 400 km. emo Tiesa, tas man prasīja tikai 2 stundas c Izbraukājos daudz un dikti – gan tepat gan Norge, Dansk, Swe, Ger. Tajā mašīnā mierīgi varēja gulēt, man tajos gados tas likās baigais advantadžs.
Gāja gana labi, nekādu avāriju, nekādu ķūnu, nekādu NOPIETNU bojājumu, ja neskaita Norgē sajātās bremzes :shura_zin_ka_jābremzē_ar_motoru_bet_nemāk:
Firmas vadība palēnām sāka protestēt pret degvielas izmaksām (kas bija tiešām kosmiskas) un vēlēja man atrast jaunu dīzeli.

BRC stāvēja blakus zaļš pasāts un sarkans a4 avant. Abi ar 1,9, oooo ar kondišen, vw bez, bet pārdevēji čortojās, ka audim tā menstruāciju sarkanā krāsa, tāpēc to atdos lētāk. c

Protams, tā mašīna bija mazāka par volvo, bet daudz stingrāka, nu tāda baudāma <c>
Man tā tiešām ļoti patika, nobraucu 2,5 gadus (vienā gadā pat 80.000 km). Bija reizi mēnesī Beloraša, pāris reizes Itālija, vēl Vācijas, Dānijas.
Mašīnu pirku ar 100.000 km uz šiltes, bet līdzi bija vācu plača atslēgu piekariņš, kurā bija pierakstīts, ka mašīna ir ar 150k km noskrējienu. Kad parādiju to kartoniņu, BRC manageris piesarka un iedeva 1/2 gadu garantiju. Bet kad pirmā Itālijas tripa laikā mašīnai nolūza kondišen truba (alumīnijs nopuva), tad tā smalkjūtīgi izlikās ka nesaprot ko vārds “garantija” nozīmē. Karoč – paņēma un uzmeta 45 Remontēju es to mašīnu pārsvarā auto rīgā un grāmatvede man plēsa matus no visām vietām. Man gan patika – viss vienmēr čotko un kārtīgi, iztīrīts un smaržīgs shura
Tad kad to mašīnu sakopa un varētu mēģināt vēl braukt un braukt, šefam tā kuce bija sapilinājusi un to mašīnu uz dienu pārdeva un man vietā iedeva opel kadet G

Jaunu no salona, tādu te sarkanu sedanu. 1,7 l dīzeli, taburetēm krēslu vietā nu sūdu pēdējo. mozaika
Man tā mašīna vnk nenormāli riebās, es nevaru izstāstīt cik ļoti. Es to lauzu, speciāli meklēju lielākās bedres c no rīta starta procedūra bija – 2 pārnesums, aizdedze, gāze grīdā, starteris. c
Šķilam, gāzējam cik iet. Mašīna gan man atriebās, ļoti nepiemērotā brīdī atsakoties starterim, bet to pa garantiju ielika citu.

Paralēli tam 2002 gadā nopirku pats savu pirmo jauno mašīnu. Jaunu 147-o. No Auto torino....
Smuku bordo, 2 durvīm.... love
1,6 L, 120 Zs
10.300 Ls, tai skaitā 18 % PVN
Tai jau būtu jābūt redzamai kkādos alfistu tusos, bet nu nesanāk man tā strauji atrast tai flikerī
Par tehnisko pusi neko daudz nestāstīšu. Tik vien atceros, ka nez kāpēc pirmajā TA tai ielēja kaut kādu šķidro mobil eļļu, kura gar saļņikiem iztecēja Laughing

Turpinājums sekos....
Smile



Pēdējoreiz rediģējis NIKSONS Tue Jan 03, 2012 10:51 am; pavisam rediģēts 1 reizi

_________________
A bus station is where a bus stops. A train station is where a train stops. On my desk, I have a work station.
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
tiesības dabūju 2003.g. - tad arī sāku meklēt auto kas būtu pa kabatai. tā kā vidusskolniekam ar naudu tā pašvaki, tad sākumā pārsvarā tika ekspluatētas Finns un Girtonkuls mašīnas.

pirmais auto ko nopirku, bija 1986.g VW Scirocco Tropic. 1.8 karburators. Biju laimīgs bez gala jo sen sen par tādu biju sapņojis. Nobraucu kādu pus gadu, stipri sabeidzu motoru 333 trasē un ielu gonkās, bet pārdevu dārgāk nekā nopirku(mūsdienās gan par to naudu nevar nopirkt pat modernu telefonu). Nopirka čalis, kas tikšanos sarunāja pie csdd, ar auto neizbrauca, iedeva naudu(bez kaulēšanās) un pārrakstīja.


sekoja nākošā bērnības sapņa piepildījums. vajag krutu tačku. nu to ar ko Mozers Rexī braukāja. Sameklēju 164 2.0TS 1990.g ar izpūstu galvas blīvi. Sataisīju un laimīgs nobraucu veselus astoņus mēnešus līdz uz Exporta ielas Volvo apstājās ātrāk nekā es. pārdevu. atkal dārgāk nekā nopirku, atkal bez probefahrt.




paralēli 164 netīšām pieklīda VW Golf1, kas veiksmīgi tika pārdots, lai iegādātos nākamo studentauto- Alfa Romeo 33 Imola 1.4 iE (ex- edc auto). Ar to paspēju nobraukt veselus 2 mēnešus līdz....


... līdz vārdu pa vārdam sarunāju ar Alsi tā apmaiņu pret 33SW 1.7 16V. Neaizmirstams auto- maza raķete. Joprojām nevaru saprast kāpēc samainīju pret nākošo Alfu....



... laikam jau tāpēc, ka gribējās kaut ko mūsdienīgāku(tiem auto gan gadu starpība nebija liela) un sāku pārvietoties ar 155to 1.7TS. Auto kalpoja, bet problēmas vajāja ik uz soļa. Vēlāk tika pārdots uz nomaksu vienam čalim no kura joprojām visu naudu tā arī neesmu sagaidījis. auto pēc pus gada bija pieejams Jelgavā, konfiscēto auto izsolē. tagad jau sadalīts reizinātājos.



arī man pienāca 156 laiks. Ilgi nīdu šo modeli, bet kaut kā sanāca nopirkt un jāsaka, ka neskatoties uz motora, sajūga, piekares utt nomaiņu atmiņas ļoti pozitīvas.




Carabinieri edišen

Kopš ģimenes pieauguma un dzīvesvietas nomaiņas, radās nepieciešamība pēc liela un daudz maz ekonomiska auto 166 2.4JTD- pretēji citu viedoklim, manuprāt, teicami tam atbilda tādēļ augusta beigās kādā Berlīnes piepilsētas placī iegādājos šo.


(fotografēts ar riteņatslēgu)


_________________
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ) Sūtīt e-pastu

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
No 18-22 gadu vecumam $ lai nopirktu auto nebija - neregulāri lietoju senču auto un dažus gadijuma darba auto. 2002.g 6mēn pastrādāju štatos, bet visu nopelnīto naudu tur arī atstāju - dzīvojot palielā studentu komūnā vajag baigo raksturu, lai ko iekrātu. Man tajā laikā toč tāds nebija. Atbraucot atpakaļ sāku strādāt bankā par 200Ls uz rokas, protams ka vajadzēja auto, bet $ joprojām nebija. Sēdēju ss.lv un gaidīju ko labu&lētu - 1988.g ford escort XR3i par 120Ls ar beigtu kārbu un motoru, bet nesapuvis.



pēc brīža autolistē pa lēto uzpeldēja PILNĪGI sapuvis donors - ar spoorta izpūtēju, jaunu aķi un 2 riepu komplektiem. tad kādu mēnesi pa vakariem dzīvoju garāžā.





105zs, nepilni 1000kg pašmasa, jūra līdz ceļiem un nepieredzējis vadītājs darīja savu - pēc kāda laika jau man bija 2. bonuss-malus klase. Spārnus remontēju ar makroflex, sapuvušo grīdu ar jumta skārdu un samoreziem - nopiķoju ar piķi un pat TA izgāju, salonā ar plikām kājām gan nevarēja kāpt iekšā - samorezi bik par garu acīmredzot bija gadījušies. Kādu dienu pārbaudot eļļas līmeni pamanīju baltas putas un melnu dzeses šķidrumu. ieliku ss.lv un ātri un labi pārdevu - 350Ls. Biju ļoti priecīgs, jo nākamajā dienā bij jābrauc uz Prāgu skatīties hoķi, bet $ kā vienmēr bija par maz. Nu varēja labi uzdzīvot.

Tad pilnīgi nejauši nopirku 1992.g 2.0i sierru par ļoti labu cenu - 300Ls (taksists gribēja viņu šrotā atdot). 2 gadus pa Rīgu lietota kā taksis. ar milzīgu gāzes balonu bagāžniekā. lielisks auto, ja vien nebūtu bijis nobraukts. nobraucu tikai 4 mēnešus un pārdevu par 600Ls.

fonā var jau nākamo auto redzēt:




no tēva nopirku OOOO 90 ar 5-cyl 2.0, kas gan bij apdauzīts no visām pusēm, bet tehniski krietni labākā stāvoklī kā taxi sierra. Līkumos gāja taisni, stūrei aatbildes reakcija 0. Braukt nekāda prieka, komforts gan tiem laikiem likās ok.



pēc kāda 1.5gada nomainīju darbu, bija vairāk $ un audi pa 500Ls pārdevu. kontā bija 5Keur, līzingu ņemt negribēju un skatījos ko par to $ var dabūt. izbraukājos ar dažnedažādiem auto un diezgan nejauši nonācu līdz 99.g 2.0 156-tajai. pašlaik jau braucu 5.5gadus, lai gan pērkot domāju ka 2, nu max 3 gadiem pērku......



Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ) Sūtīt e-pastu

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Man nav tadas vēstures kā Jums Te visiem...opeli un audi... es kopš pirmā soļa... uzticīgs AR :alkotrauma:
Pirmais auto: Nobraukts 2 gadi... izvizinata Eiropa... + sieva macita braukt ar šo auto...visi sturi bija setas stabu krāsā...


Otrais auto: Zinaju, ka gribu 166...un trapiju 10ieka... sakuma pec 145 likas ka esmu nokļuvis debesis ieminot 3 l... bet ari pec 2 gadiem sapratu, ka auto ir perfekts, bet ne LV ceļiem(bezceļiem) dzivotu vacija...tagad noteikti brauktu tikai 166.



Trešais un pašreizējais: Traktors, kas pašreizejam dzīves posmam ir labakais, ko es varetu vēlēties. Ir jumta bagāžnieks, ričuki uz maratoniem, ir āķis...cements uz laukiem, ir 4 velkoši riteņi... neticami labi savac auto uz slidotavam.....



_________________
Traktors izbijis
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Oga rakstīja:
MartinsT rakstīja:
pašlaik jau braucu 5.5gadus, lai gan pērkot domāju ka 2, nu max 3 gadiem pērku......

Tā laikam sākumā domā katrs alfists haha

Es gan laikam te neiederos... Vai arī neesmu alfists  Rolling Eyes
Savā mūžā pats esmu nopircis 2 mašīnas, nedomājot, ka braukšu tikai kādu laiku.
Tā arī nevaru neko uzrakstīt, kas man bija.
Varbūt vienīgi- man uzdāvināja (uz mana vārda piereģistrēja) zilu Ford escort. Ja nemaldos, 1.6i (vai 1.4i?), un, šķiet 1986-1988 gada ražojuma.
Tā bija "mana" pirmā. Bet nekādas labās (un arī nekādas sliktās) atmiņas man par to auto nav saglabājušās, tāpat arī bildes būtu jāmeklē ļoti ilgi. Atceros tikai, ka nejēgā rūsēja. Ar epoksīda līmi "sametināju" sliekšņus un spārnus (ielīmēju bleķa ielāpus), izgāju apskati, un auto kādu brīdi vēlāk tika atdots par simbolisku samaksu radu draugu paziņām, kas, kā dzirdēju, esot ar to taranējuši kādas mājas stūri.
Visas pārējās manas mašīnas vēljoprojām man ir un tiek ik pa laikam izmantotas.
Kopš 2001. gada- 155 2.0 TS (8V)
Kopš 2008. gada- GT 3.2

Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
nu ierakstīšu es savu stāstu arī.
pirmo auto būdams studens iegādājos ar kursa biedru uz pusēm,man bij tiesības un biki nauda,comam nebij tiesības un biki nauda.tad nu sametāmies un iepirkām vw golfI 1.1L karburators.tačka gāja labi,tik regulāri bij jāmaina gumijas starplika starp karbiņu un motoru.


golfs izskatijās ~ sāds.no uzlabojumiem tika ieinstalēts GTI golfa panelis
pēc kāda laika kad sāku strādāt jau patstāvīgi ,golfs tika no čoma atpirkts un vēl pēc laiciņa nopārdots uz laukiem.
tad vienu reiz kautkā neplānoti sanāca iebraukt mazā auto placī kas pie VEFa tur zm tilta un ieraudziju šitādu BMW318 karburators


uzreiz bij skaidrs ,ka vajag.pt principā neizbraucu un auto tikai nopirkts.tas gan tika pakļauts visādiem neoniem un sarkanām lapiņām gabarītos,jo takš tai laikā tas bij pačotīgi(~ pirms 12 gadiem).ar šito taču nobraucu ~2-2.5 gadi.s''aku strādā citā darbā un tur darba kolēģim bij  BMW E30 325ix(4x4).kad viņš mani izvizināja ar to tačku ,man likās,ka tas ir pilnīgs kosmoss.es vairs neparko citu nespēju domāt kā tikai par to ixu.
pāc dažu mēnešu meklējumiem tika uzzināts ka  viens čalis no bmwpower.lv takā domā tirgot savu 325ix.zināju ,ka tas čalis ie samērā liels pedants un tačka nav nojāta,bet $$$ bij bik pamaz.nu neko,parcik darba kolēģis bij labi pazīstams ar to čali,tad izdevās sarunāt,ka trūkstošo summu samaksāšu dažos mēnešos.
sapnis tika piepildīts tiku pie šitāda


ar šito taču nopiļiju~divus gadus līdz kamēr vienā jaukā ziemas dienā zem salinieka uz apļa ietādiju ixu passat dirsā.
ĻOTI par to pārdzīvoju,tačka bij ļoti 'mīļa un vēljo projām par tādu domāju un ir sapņu auto.sākumā domāju remontēt,bet nu Rīgā auto remonts man izmaksātu gandrīz tikpat cik auto tirgus cena tanī laikā bij.tad nu nolēmu auto pārdot.paskatijos ssā,tur neviena tāda verķa pārdošanā nebij tanī laikā,ieliku ceneu,tādu,kā maskāja tāds ~nesists auto.30min laikā kā biju ielicis sludekli auto jau bij pārdots.tad kādu laiku pabraukāju ar topošās sievas Honda civic 1.4L.auto bij apsolūti neslikts,es pat teiktu,ka bij ok,vienīgi negāja nu nemaz.tad ar sievu nolēmām,ka jāpēr kārtīga tačka.izvēles varianti bij kraislers pckuizers ar 2.4Lmotoru,bmwe36 328 ar tomātu vagona izpildijumā un ar sačekarētu mpaku un negaidīti sludinājumos parādijās pārdošanā tačka kuru biju nosiekalojis ~pirms pusgada pie čoma autoplacī.
tad nu savanijām pārdevēju,satikāmies un abi ar sievu kā ieraudzijām to tačku tā bij skaidrs,ka tā ir mūsējā.tā nu mūsu ģimenē ienāca pirmā alfa.kā vēlāk noskaidrojās,tad ļoti retas komplektācijas un vispār ļoti interesanta tačka AR 156 1.8L ar pilnu Zender paku un ievērojami vieglāka nekā analogi auto


ar šito auto tika nobraukti man šķiet divi gadi,kad viena paziņa man pazvanija un sāka interesēties par ti,kāda ir 156tā utt,viņai piedāvājot vienas mūsu kopējās paziņas kaimiņš tādu iegādāties par kapeikām.nu par cik viņai tā braukāšana ir pa lauku ceļiem-grantene,meža ceļi,ogas,sēnes,uzreiz pateicu,ka viņai tas aut neder,būs ļoti dārgi uzturēt.bet man radās doma ka varētu labi nopelnīt uz tā auto  rēķina.sazvaniju paziņu vācija,apjautājos,vai tā cena priekš manis ar ir tāda kāda tika piedāvāta tai meičai un vienojāmies,ka lidojam ar sievu uz Berlīni pēc auto.bet nu jūs jau zinat kā ir pārsēsties no 1.8 uz 2.5v6.kamēr tikām līdz LV,tika izlemts ka šito nepārdosim,bet paturēsim sev un pārdosim sarkano.tā nu 2008 gadā mūsu ģimenē ienāca AR 156 2.5 v6 un ir vēl šodien.domāju ka šis auto netiks pārdots.




_________________
Vieglo un smago auto rezerves daļu vairumtidzienība un mazumtirdzniecība.
m.b:+371 26545924
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)

Atbildēt ar citēšanu
Komentārs  
Tātad 2004 gadā mums ģimenē ir jau 2 gadus veca 147-ā un dienesta opelkadets

Opels bija viens no iemesliem kāpēc nomainu darbu, vietā dabonu toyo avensi c

Tai mašīnai nesaplīsa itin nekas, bet man tā nepatika, jo kāds rūpēs par darbinieku veselību (tas starp citu nopietni) tās mašīnas nebija aprīkojis ar kondicionieriem c
Kopumā firmā bija četras tādas mašīnas, kuras pēc apmēram gada aizsūtīja uz LT filiāli un vietā paņēma jaunas mazda6

Tā mašīna bija nu tāda... šausmīgi pelēka un mazliet depresīva. Vnk pārvietošanās līdzeklis. Kas smieklīgi – cipari numurā bija tādi pat kā audim – 9667. Burti gan mazliet savādāki Smile
Iekārtojot pagalmu izdomāju pavilkt kaut kādus akmeņus, trose šļuka un izblieza pakaļējo lukturi kurš uz bagāžnieka vāka
Kopā remonts bija virs 500 Ls emo Tas melnais tepiķa gabaliņš uz bagažnieka vāka iekšpuses vilka uz ~ 130 Ls c

Tad izdomāju pats kļūt par uzņēmēju un nu jau konkurēt ar bijušajiem darba devējiem. Tas process iesākās ar uzbraucieniem man pašam un 30/09/2006 mani pamodināja policija – bija aizdedzināta mana privātā mašīna....
Par laimi to bija pamanījuši pie kroga pīpējušie puiši, un viens SONO auto strādājošs tipiņš bija visu ļoti pareizi izdarījis, vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Godīgi sakot tie ugunsdzēsēji to mašīnu sapostīja vairāk nekā uguns. Bet nu labi. Mašīnu nākošajā dienā pārdevu kaut kādam Sono auto darbonim un vietā no viņiem paņēmu 159-o Te jau ir īstā bilde:

mašīna bija pabraukta, tipa demo, diezgan skumji aprīkota (1,9 benzina)  Paņēmu tikai tāpēc, ka bija pieejama uzreiz un līzingu man tai iedeva bez jautājumiem, burtiski “pret parakstu”
Tā mašīna īstenībā man diezko nepatika, un paklusām centos iemainīties pret ko jautrāku
Sono jau beidza laist burbuļus, Aksenoka vadītā autoitālija vnk stiepa gumiju. Izbesija tie tirgoņi un pats sev pateicu, ka [sieva] brauks ar to līdz mūža beigām. Reiz kaut kā netīšām sanāca iebraukt pie  leišu alfu dīleriem – autobravā. Burtiski sarunas laikā viņi man piedāvāja par kakubrūno 159-o ~ 1000 eur mazāk nekā par to samaksāju un jaunu 159-o SW no skatloga ar ~ 20 % atlaidi.
Vēl nebiju ticis līdz Rīgai, kad visu biju sakārtojis. 2007 gada jūlijā uz Viļņu aizbraucu ar brūno un atpakaļ jau ar wagontraktoru. Par tehniskajām lietām neatkārtošos, tam  te ir veltīts vesels topiks. Pašam par lielu brīnumu man tā mašīna ir jau 4 1/2 gadus, kuru laikā esmu nobraucis diezgan jaukus 80.000 kilometrus

Paralēli, nodibinājis savu uzņēmumu, risināju dienesta mašīnu jautājumu.
Naudas īsti nebija, braukt vajadzēja un 2006 gada septembrī paņēmu no ideal service (avis) ilgtermiņa nomā 3 korollas tehniķiem un 2.0 l benzīna avensi sev.
Paņēmu uz interesantiem noteikumiem – 3 gadi / max 100k km un pēc tā atlikusī vērtība ~ 50 %. Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka 2009 gada rudenī par tādu atlikušo vērtību viņi varēja tikai sapņot emo Mašīnas dodot atpakaļ viņi kasījās pie visiem sīkumiem un lika apmaksāt pulēšanas un ķīmiskās tīrīšanas. Pasūtīju irst Mr. Green

Avensis diezgan piebesija pareizāk sakot vnk apnika un to pirms termiņa beigām aizsūtīju uz LT, pats sev (pēc ilgām viedokļu apmaiņām tepat forumā) 2008 gada februārī paņēmu šo:

Kopumā man tā mašīna patika. Pirmie 50k km bija pilnīgi bez rūpēm, otrajos sāka līst ārā visādi brīnumi – EGRs, Haldex, kvēlsveces. Beigās 99-ajā tūkstotī nolūza ģeneratora vads un pirmo reizi manā braucēja karjerā vajadzēja saukt evakuātoru.
Nobraucis akurāt 3 gadus un 100.000 km pārkāpu uz Volvo, ar kuru braucu arī patlaban. Tā ir pirmā mašīna, kuru pasūtīju, tā kā pats atradu par pareizu. Līdz tam visas pirku “no skatloga”. Tā gan ir pārāk jauna, lai teiktu ko vairāk par to ka esmu vnk ļoti apmierināts


_________________
A bus station is where a bus stops. A train station is where a train stops. On my desk, I have a work station.
Parādīt lietotāja profilu Sūtīt Privāto Ziņojumu (PZ)
Parādīt komentārus no iepriekšējā:
Atbildēt pie šī temata 1 lapa no 5 lapām pavisam
Iet uz lapu 1, 2, 3, 4, 5  Nākošais
Jūs šeit nevarat izveidot jaunus tematus
Jūs šeit nevarat pievienot komentārus
Jūs šeit nevarat rediģēt savus komentārus
Jūs šeit nevarat dzēst savus komentārus
Jūs šeit nevarat balsot aptaujās
  



Sazināties ar foruma administrāciju | Contact forum administration
Powered by phpBB © phpBB Group | SmartFeedSmartFeed
Design by phpBBStyles.com | Styles Database