peedeejaas darbdienaas sanaaca pavairaak pabraukaat aarpus riigas, gar riigu un taa. secinaaju, ka
* satiksmes intensitaate peedeejo gadu laikaa ir pieaugusi vairaakas reizes. ne taa, ka divreiz, bet daudz reizes. ventspils shoseja, riigas apvedceljsh, visi riigas pievad un izvadcelji ir paarslogoti ar fuureem, bulkuvaagjiem, traktoriem un visvisaadiem pasazhieru vaagjiem
* savukaart celju segums kljuust tikai sliktaaks. tos paaris km, ko ar lielu troksni satiksmes ministrija pa retam norestauree, nejuut vispaar. kopeejais staavoklis ir vienkaarshi baiss. tik suudiigi nav nekur eiropaa. tajaa pashaa slavenajaa polijaa ir galvastiesu labaak.
* njemot veeraa augstaakmineeto biezhaas un smagaas autoavaarijas ir tikai logjisks iznaakums
* CP izsludinaataa ciinja ar aatrumpaarkaapeejiem ir bezjeedziigs pasaakums, kam nebus nekaada efekta vai iespaida uz melno statistiku.
* muusdienu modernie vaagji tiek buuveeti labiem, kvalitatiiviem, droshiem un aatriem celjiem. tie nav zhigulji, kuros pie 95 kljuust bail, taapeec aatraak neviens nebrauc. shiis mashiinas ir vadaamas komfortabli, stabili un droshi (un tam arii konstrueetas) pie aatruma 120, 130 un vairaak.
* ja uz ielaam ir tik daudz mashiinu, bet celji ir tik suudiigi, tad kaut kas laikam nav pareizi. visi shie brauceei tachu maksaa celja nodokli, akciizes nodokli u.c. nodokljus. kaapeec visur pa to naudu sanaak arii celji, bet pie mums nee? varbuut jaapacelj celju nodoklis 3x vai 5x, kaut vai 10x, ja pretim tiek doti labi un droshi celji.
nu kaut kaa taa. iipashi man nepatika riigas apvedceljs laikaa ap 18-19. segums visaa garumaa ir pilniigaa pakaljaa, iipashi tas gals no kjekavas liidz juurmalas shosejai. un sliktaaku situaaciju padara nenormaalaa paarslodze. ja shitaa turpinaas, ap riigu ir jaabuut vismaz 4 joslu aatrgaitas shosejai ar piebraucamajiem viaduktiem, bez krustojumiem, bez apgrieshanaas iespeejaam, bez gaajeejiem, traktoriem un ritenjbrauceejiem. taa vietaa lai gruustu kaut kaadus murgainus paralelaas Siguldas shosejas plaanus un buuveetu "laimes laaci- dienvidu tiltu", vajadzeeja jau sen apvedcelju projekteet.