Jāsāk ar to, ka dzīve piespida meklēt lielāku mašīnu. Septiņvietīgu.
Apgāju pa tirdziņu un atradu, ka ir gana daudz interesantu vāģu, bet tiem visiem ir šādas tādas utis, kuras man nepatika.
Dodge (Fiat) jorney – laba cena, 4x4, ok motors, bet salona izpildijums diezgan klumzīgs
Galaxy – iedrošināja mondeo piekare, bet tomēr likās mazliet par šauru
Folksvāgens vispār klauni – tirgoņi krasta ielā ar savu aroganci panāca, ka es pēc ~ 30 sekunžu komunikācijas mēģinājuma pagriezos un aizgāju. Īlē tomēr paskatiju multivanu un atradu to par pārāk autobusīgu un vismaz 2 reizes par dārgu. Bet nabaga šarāns ir vēl mazāks par galaxy (lai gan tie klauni mēģināja iestāstīt pretējo)...
Topgear.com par voyager bija uzrakstijis: You've got a toddler already and twins on the way, and you don't have time to trawl endlessly for the ultimate practical big MPV. Your problems are over - it's right here.
Tas ir apmēram par mani. Patika viss – gan skats, gan salons – trasformācijas iespējas un koncepts – 2+2+3. Tas nozīmē to, ka vojagers ir vienīgais, kura aizmugurējos sēgekļos mani bērni (6 – 8 g) var ierāpties pilnīgi patstāvīgi. Man nevajag ne iet ko locīt ne pacelt ne kratīt. Un bez tam, arī ar 7 paceltiem sēdekļiem vēl joprojām ir kaut kāds bagažnieks. Nemaz nerunājot par to FŪRI kāda ir, kad aizmudurējie sēdekļi ir nolocīti
Sāku pētīt kas vispār ir pieejams tirgū, gan jauns, gan mazlietots. Izrādijās, ka līdz ar Kraislera pārdēvēšanu par Lančiju ir izveidots arī tāds kā sejas pacēlums. Itāļi esot paslīpējuši salona dizainu un arī piekari (tiešām nezinu, cik tur taisnības). Bet salīdzinot aktuālo ar 2010 gada modeli, pirmais tomēr likās ievērojami jaukāks iekšā. Nu tad mēģināju notēmēt uz atjaunoto modeli. Sāku pētīt internetus, sataisiju tabulu ar mašīnām, kuras mani varētu interesēt. Atradu, ka viens vācu kantoris piedāvā vispilnāko modeli (platinium), vēl izdekorētu ar dvd kino par cenu, par kuru citi piedāvā vidējā līmeņa (gold) aprīkojumu.
Starpība starp Gold un platinium ir: kurmjādas salons (alkantra); xenons; 3. rinda – elektrificēta; priekšējie sēdekļi un spoguļi ar atmiņu; navi ar parkkameru; infinitī 5.1; keyless; aklo zonu brīdinātājs, kurš redz arī ja es atpakaļgaitā stumjos ārā no kādas alas un pa galveno gonščegs tešās.
Nu visas opcijas tādas – foršas, kuru dēļ būtu vērts iespringt.
Viss likās forši, bet cena likās mazliet pat mānīgi zema un pārdevēja kontaktpersonas austrumnieciskais uzvārds arī bija norm ahtungs
Nu neko, izdomāju visu soli pa solim. Mēģināju kaulēties, bet pirmo reizi nenokašāju ne feniņu. Cipars bija pilnīgā klintī iekalts, pat uz noapaļošanu nekas nesanāca.
Nu ko – mašīna tāpat lēta.... Ar persieti sadrātējām līgumu. Iemaksāju avansiņu un palūdzu lai pie naudas saņemšanas man atsūta apstiprinājumu, ka mašīna ir nolikta malā, nav iespējams, ka “kāds neinformēts kolēģis pēkšņi pārdeva to pirmajam garāmgājējam” utt. Arī opciju saraksts atbilst.
Dabuju apstiprinājumu. Un manu paranoju pilnībā noslāpēja kāda mūsu kundze, kura tur netālu dzīvo. Viņa aizbrauca līdz tam kantorim, satika persieti un palūrēja salonā. Apstiprināja, ka pie griestiem ir tādi mazi televizoriņi, bet sēdekļu āda gan tāda jocīga.
Nu neko, tātad viss kārtībā. Samaksāju līdz galam. Pa to burzumu, uz labu iznākumu cerēdams jau biju nopircis biļetes uz Frankfurti. Liriska atkāpe – kad pie Rainera biļetes pieliekat ceļu līdz lielajai Frankfurtei, viesnīcu, jo Rainis ielido naktī un vēl visas kapeiciņas par maksas WC n'shit sanāk, ka Lufthanza [savlaicīgi pērkot] ir lētāka.
Ierodoties varēju atviegloti nopūsties – mašīna bija, numuri uzlikti, ziemas riepas arī (pasūtiju reifendirekt.de, ar piegādi līdz salonam). Persietei samaksāju par tranzīta nr un riepu montāžu un devos dzīvē. Līdz Rīgai 1800 km. Pirmajā vakarā tiku līdz Berlīnei. Nākošajā dienā no Berlīnes līdz Mariampoles bendzīntankam (non-stop !!) un attiecīgi – Rīgai. Tas man prasija 13 stundas. Pilnīgi bez trakošanas, tādā piebraukšanas režīmā
Par mašīnu pašu. Dinamika, protams, nožēlojama.
Bet tā laikam nav motora vaina. Pārslēdzoties ir sajūta, ka maziņš amerikānītis tur iekšā kaut kā nesakarīgi spaida sajūgu. Ceru, ka ar iebraukšanos paliks mazliet jautrāk
Motora skaņa atsit mazos GM grupas dīzelīšus. Kaut kas līdzīgs bija @ opel kadet ~ 2002 gadu. Bet te taču ir 2,8 L !!!
Volvo (lai gan mazliet mazāks motors) skan ievērojami labāk un kad tas paātrinās ir sajūta, ka kārbas zobrati ir sakabē.
Mašīnā nav sildītāja (a’la webasto) Pat pie -3 braucot motors atdziest. Nu tā ir risināma problēma...
Bet pozitīvi ir tas, ka pie 120 km/h @ 1800 rpm motoru nedzird vispār. Tikai riepu un vēja troksni, bet arī to tādā pieņemamā līmenī.
Salons [gandrīz] negrab.
Iebraucot LT nospiedu patēriņa rēķinātāju uz >0,0< Līdz Rīgai vidējais bija 7,6 L/100 km. IMHO – cienīgi. Pilsētā vēl novērojumus neesmu izveicis
Piekare ir īstena amerikanka. Kad Kojots ar Dimu Ficinā “sertificēja”, atzina par gana labu. Nu piemēram, aizmugurējais amortiņš ir šampānieša pudeles resnumā. Bet tai pat laikā [gandrīz] nav tās “āzīša gaitas” un arī pa līkumiem var gasēt diezgan brīvi. Nešūpo.
Un protams – salons ir fantastiski funkcionāls un ērts. Sieva no divvietīga par septiņvietīgu to mašīnu var uztaisīt minūtes laikā. Un kad nav sēdekļu, iegūstam pilnīgi gludu grīdu.
Vēl visādi sīki knibuči iepriecina. Piemēram, nakad nevarēju iedomāties, ka siltā stūre ir TIK forši. Daži no foruma papām jau arī to opciju “sertificēja” ar 5 no 5.
Cik globāli ir pareiza fiata stratēģija EU piedāvājot Kraisleru ar Lančas zīmi – laiks rādīs. Man kā patērētājam pagriezās laba iespēja nopirkt labu mašīnu par ļoti labu cenu. Tiktāl viss kārtībā. Kā būs tālāk – paskatīsimies
_________________
A bus station is where a bus stops. A train station is where a train stops. On my desk, I have a work station.
Bet laikam tā cena..
SmartFeed