Vai starp alfistiem nav kāds itālis, kas spētu saprast itāļu valodu un itāļu sabiedriskā transporta pasauli?
Taaaaatad, kā tagad esmu sapratis, tad muzejs ir miestā ko sauc par Arese. Bet tas tomēr nav tā gluži blakus Malpensa lidostai, bet tuvāk pašai Milānai. Un tajā miestā, kas ir mazs, viss ir skaisti un vienkārši. Bet kā līdz tam nokļūt? Nu, kurš ir bijis Milānā un braucis uz muzeju ar autobusu v.tml.?
Taksim naudu žēl. Iedomājoties kā es uz vietas tur Milānā iešu uz autoostu un prasīšu itāļu kasierēm angļu valodā kur un kas un kā - tad jau drīzāk uzreiz pakārties vieglāk..!
Sakarīgas shēmas, protams, nekur nav.

Par sb.tr neko daudz nezinu. Mans ieteikums - paņem nomā mašīnu (avis ~ 40 EUR). Tā kā muzejs ir par brīvu, tad var atļauties papildus luksu nokļūstot līdz tam  

P.S. muzeja mājas lapā nekas nav teikts kā lai līdz turienei aizbrauc ?

Tas museo AlfaRomeo nebuut nav arii pashaa Arese centraa. Arese vispaar ir mazs miests. Nu apmeeram kaa Ceesis vai tml. T.i., ja tur aizbrauc ar autobusu un izkaapj ne tajaa pieturaa, tad viss diezgan slikti. Museo atrodas taadaa kaa industriaalaa rajonaa. Domaajams, ka vieteejiem vajadzeetu zinaat.
Neizskataas, ka tur kursee kaads cik necik jeedziigs sabiedriskais transports...
Siikaak sheit


_________________
Alfa Romeo Spider S3
Alfa Romeo 156 GTA
Maserati Quattroporte V Automatica

Sheit keksi diskutee mazliet siikaak, lai gan skaidrs, ka arii vini vairumaa gadiijumu ir braukushi pashi ar iireetaam mashiinaam. Atkariibaa no cilveeku skaita, kas veelas to muzeju apmekleet, vareetu meeginaat iireet arii mopeedu...
PS: ja kaadam alfistam ienaak praataa kaa naakamo njemt kaadas citas markas auto, tad ieteicams apmekleet to muzeju peec iespeejas aatraak. Tad taadas keceriigas domas nenaaks ne praataa


_________________
Alfa Romeo Spider S3
Alfa Romeo 156 GTA
Maserati Quattroporte V Automatica

nomas mashiina, protams, ir vieniigais pareizais celjsh. ja nu tomeer kaut kaadu iemeslu deelj gribas izklaideeties ar itaalju sabtransu, domaaju, iipashaam probleemam nevajadzeetu buut. ar jebkuru, kursh iet uz Aresi (kaut kaadas pieturas tur bija, busi braukaaja), kaa oga saka Arese ir apmeeram kaa Ceesis. ja zinaasi pareizo virzienu, tad 10 min ar kaajaam aiziesi.

Muzeja mājaslapā vispār ir kaukāds izsmiekls.
nomas mašīna tagad jau teju neiespējami dabūt, jo uz muzeju došos jau 4dien. Tāpēc vai nu viss paņemts vai vispār atsaka iespēju rezervēt.
Aizrakstīju pašam muzejam. Viņi piedāvājā 3 variantus..visi beidzās ar takša ņemšanu..

PP rakstīja:

Muzeja mājaslapā vispār ir kaukāds izsmiekls.
nomas mašīna tagad jau teju neiespējami dabūt, jo uz muzeju došos jau 4dien. Tāpēc vai nu viss paņemts vai vispār atsaka iespēju rezervēt.
Aizrakstīju pašam muzejam. Viņi piedāvājā 3 variantus..visi beidzās ar takša ņemšanu..

°
nu pastasti par tiem 3 variantiem!!!

PP rakstīja:

Aizrakstīju pašam muzejam. Viņi piedāvājā 3 variantus..visi beidzās ar takša ņemšanu..

no Malpensas lidostas (uz turieni tak lidosiet, ne?) liidz Aresei ir ~40km, taxis normaals variants. kaa tikt taalaak gan jau izdomaasiet uz vietas

Vsjo! Agriezos. Un pat biju tur.
Bet secinājums ir tāds, ka man riebjas Milāna. Reti riebīgi un iedomīgi cilvēki.
Tātad Muzejs man atbildēja un piedāvāja 3 variantus. Pirmais bija no centra ar taksi, otrais - ar metro līdz Molino Dorino un taksi, trešais - līdz Rho ar kaut ko un taksi. Tā nu es sēdos metro un braucu. Braucu, braucu un skatos, ka metro jau vien pilnīgi nejauks. Viss samežģīts un neko atrast nevar. Angliski viņi nemēdz runāt. Aizbraucu līdz tai Molino, domāju te jau gan būs info centrs, normāli parunāšau, visu atradīšu. Nujā, izkāpju, ieraugu: stacija paliela un pilnīgi tukša. Stāv kaukādi vientuļi autobusi. Apkārt pie apvaršņa milāniešu Zolitude. Pakasu pauri, saprotu, ka tur galīgi nav patīkami; vsjo, tinos tālāk. Pirms tam biju noskatījis, ka no gala stacijas Rho iet tālāk kkādi autobusi un it kā pat uz Arese. Visam vajadzētu būt labi.
Braucu uz Rho. Sēžu pa visu metro vilcienu pilnīgi viens pats. Sajūta dīvaina. Kad izkāpju redzu vienu mazu mellu vīriņu kkur tālumā aizskrienam. Eju ārā. Tur stacija samērā jauna un pavisam smuka..bet tukša. Tikai betons, tērauds, stikli. Liels plašums (tā ka tur varētu simtiem, simtiem ļauži brīvi pārvietoties) un vienlaikus nevienas dzīvas dvēseles. Skats kā no filmas resident evil. Uzeju augšā - tur gigantiska industriālā zona. Vienā pusē grandioza celtne, tipa noliktava, protams, nevienas dzīvības pazīmes. Vidū vientuļa autobusa pietura. Kaukādas kaudzes, celtņi,  viss slikti. Kur atradu, tur, protams, nerunā angliski un vispār šausmīgi neatsaucīgi cilvēki. Beigās pienāk autobuss un aizbraucu uz Rho. UN tas ir baigi interesanti, ka kā pēc naža grieziena uzreiz pasaule izmainās. Pēkšņi cilvēki ir labi. Tur tad itāļi mani teju uz rokām iznēsāja. No stacijas laukuma iet autobuss uz kkādu G. un iet garām tieši muzejam. To man šoferi pateica, tad speciāli mani sameklēja un iesēdināja īstajā. Un tad vēl pie muzeja novirzījās no maršruta un vispār pie durvīm nolika. Tas ļoti jauki. Tad bija muzejs. Bija ok. Diezgan smuki.
Atpakaļceļš. Eju meklēt pieturu. Prasu apsargam kur un kā. Šis jau tā līdzjūtīgi noskatās. Aizeju un ieraugu ka pieturā pie Alfas muzeja iet autobus kkur 4 reizes dienā un nākošais ir pēc apt 2 stundām. Tad nu es vispār gribēju visu uzspert gaisā. Bet atkal ne-Milānas labums. Eju saķēris galvu kko lādējos. Skatos no muzeja puses mašīna brauc. Izrādās tas tas sargs, kas pats piebrauc, pats uzrunā, pats saka, ka lai es sēžos ikšā un aizveda mani uz pavisam normālu pieturu, kur vairs tikai sīkums kā pagaidīt. Tas bija ļoti patīkami. Tiesa, kad nokļuvu atkal saskarē ar Milānu viss tapa slikti. Tā lūk.

labs stāstiņš, bet vēl bildes, ja?  

tas visur pasaulē ar lielpilsētām tā.

iekš NYC niga tev vecās apenes novilks un nospers, es savulaik dzīvoju miestā 2h attālumā, velo nekur neslēdzu, cilvēki laipni, atsaucīgi......

RHO ir izstāžu kompleks. Metro speciāli pagarināja, lai pīplz var aizraut līdz izstādei. Tev vajadzētu redzēt kas tur notiek kad iet gaisā kaukāds šovs...
Īstenībā tev noveicās, ka sargs (iedomīgais milānietis   ) tevi aizveda līdz pareizai piečiņai.

Relax and enyoi !

ega rakstīja:

labs stāstiņš, bet vēl bildes, ja?  

gan jau, gan jau. man vēl vajag atgūties. biku pagulēt, iedzert tēju, apdomāt dzīvi un norāt politiķus. un tad jau tālāk redzēs.

PP rakstīja:

Vsjo! Agriezos. Un pat biju tur.
Bet secinājums ir tāds, ka man riebjas Milāna. Reti riebīgi un iedomīgi cilvēki.
Tātad Muzejs man atbildēja un piedāvāja 3 variantus. Pirmais bija no centra ar taksi, otrais - ar metro līdz Molino Dorino un taksi, trešais - līdz Rho ar kaut ko un taksi. Tā nu es sēdos metro un braucu. Braucu, braucu un skatos, ka metro jau vien pilnīgi nejauks. Viss samežģīts un neko atrast nevar. Angliski viņi nemēdz runāt. Aizbraucu līdz tai Molino, domāju te jau gan būs info centrs, normāli parunāšau, visu atradīšu. Nujā, izkāpju, ieraugu: stacija paliela un pilnīgi tukša. Stāv kaukādi vientuļi autobusi. Apkārt pie apvaršņa milāniešu Zolitude. Pakasu pauri, saprotu, ka tur galīgi nav patīkami; vsjo, tinos tālāk. Pirms tam biju noskatījis, ka no gala stacijas Rho iet tālāk kkādi autobusi un it kā pat uz Arese. Visam vajadzētu būt labi.
Braucu uz Rho. Sēžu pa visu metro vilcienu pilnīgi viens pats. Sajūta dīvaina. Kad izkāpju redzu vienu mazu mellu vīriņu kkur tālumā aizskrienam. Eju ārā. Tur stacija samērā jauna un pavisam smuka..bet tukša. Tikai betons, tērauds, stikli. Liels plašums (tā ka tur varētu simtiem, simtiem ļauži brīvi pārvietoties) un vienlaikus nevienas dzīvas dvēseles. Skats kā no filmas resident evil. Uzeju augšā - tur gigantiska industriālā zona. Vienā pusē grandioza celtne, tipa noliktava, protams, nevienas dzīvības pazīmes. Vidū vientuļa autobusa pietura. Kaukādas kaudzes, celtņi,  viss slikti. Kur atradu, tur, protams, nerunā angliski un vispār šausmīgi neatsaucīgi cilvēki. Beigās pienāk autobuss un aizbraucu uz Rho. UN tas ir baigi interesanti, ka kā pēc naža grieziena uzreiz pasaule izmainās. Pēkšņi cilvēki ir labi. Tur tad itāļi mani teju uz rokām iznēsāja. No stacijas laukuma iet autobuss uz kkādu G. un iet garām tieši muzejam. To man šoferi pateica, tad speciāli mani sameklēja un iesēdināja īstajā. Un tad vēl pie muzeja novirzījās no maršruta un vispār pie durvīm nolika. Tas ļoti jauki. Tad bija muzejs. Bija ok. Diezgan smuki.
Atpakaļceļš. Eju meklēt pieturu. Prasu apsargam kur un kā. Šis jau tā līdzjūtīgi noskatās. Aizeju un ieraugu ka pieturā pie Alfas muzeja iet autobus kkur 4 reizes dienā un nākošais ir pēc apt 2 stundām. Tad nu es vispār gribēju visu uzspert gaisā. Bet atkal ne-Milānas labums. Eju saķēris galvu kko lādējos. Skatos no muzeja puses mašīna brauc. Izrādās tas tas sargs, kas pats piebrauc, pats uzrunā, pats saka, ka lai es sēžos ikšā un aizveda mani uz pavisam normālu pieturu, kur vairs tikai sīkums kā pagaidīt. Tas bija ļoti patīkami. Tiesa, kad nokļuvu atkal saskarē ar Milānu viss tapa slikti. Tā lūk.

Nav jau tik slikti ka tu te maalee... italju tauta ir pavisam miermiligi un saprotoshi... ( kad baseina nejaushi noravu trauksmes pogu invalidiem... man ar smaidigu seju onkulis pavestija ka viss ir shtokos.
Un uz muzeju vislabak braukt ar kadu kas zin valodu, celjus... tad viss ir un paliek saulains.

Neh liist industriaalajas zonaas... tur var pazust.   un sabojat iespaidu par gleznaino Itaaliju!

pratigais rakstīja:

Nav jau tik slikti ka tu te maalee... italju tauta ir pavisam miermiligi un saprotoshi... ( kad baseina nejaushi noravu trauksmes pogu invalidiem... man ar smaidigu seju onkulis pavestija ka viss ir shtokos.
Un uz muzeju vislabak braukt ar kadu kas zin valodu, celjus... tad viss ir un paliek saulains.

Jā, pilnīgi piekrītu. Itālija ir jauka. Un to pierādīja arī viss tas, kas notika ārpus Milānas. Un tieši tāpēc tā dievinu Romu. Bet tas bija tas dīvainais, ka tieši Milāna nepatika. Kamēr es uz muzeju, manas jaunkundzes devās uz citām lietiņām un pēc tam tieši tāpat vīlās. Vot, bet ka itāļu val. ir jāprot - tas ar steigu jāizdara.